Dr. Sc. Ing. Inta Vītiņa
16.07.1935- 06.08.2022
Mūžībā aizsaukta Latvijas akmens restaurācijas un zinātniskās izpētes pamatlicēja Latvijā, viena no Latvijas Restauratoru biedrības dibinātājām restauratore vecmeistare silikātmateriālu restaurācijas ķīmijas specialitātē Dr. Sc. Ing. Inta Vītiņa (16.07.1935- 06.08.2022).
Inta Vītiņa savu darba mūžu nesavtīgi ieguldījusi Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā, veicot laboratoriskos pētījumus materiālu sastāviem, korozijas produktiem un konservācijas metodēm, veicot pirmsrestaurācijas izpētes neskaitāmiem Latvijas kultūras pieminekļiem un izstrādājot konservācijas metodiku un restaurācijas sastāvus. Rīgas Doms, Brīvības piemineklis, Rīgas pils, Rīgas Brāļu kapu ansamblis, Vecrīgas vēsturiskās ķieģeļu celtnes un akmens portāli, Ventspils pils, Liepājas Sv. Trīsvienības baznīca, mazās lauku baznīcas (Lielvircavā, Mūrmuižā, Ādažos u.c.) un pieminekļi dažādos Latvijas reģionos (“Tālavas taurētājs” Rūjienā, “Vienoti Latvijai” Rēzeknē, u.c.), ir tikai nedaudzi no kultūras pieminekļiem, kuru izpēte un saglabāšana bijusi Intas Vītiņas pārziņā.
Savas zināšanas un pieredzi Inta Vītiņa pastāvīgi nodeva restaurācijas studentiem, vadot laboratoriskos darbus, prakses, zinātnisko darbu izstrādes. Laiks sarunai un vērtīgam padomam nekad netika atteikts, jaunajiem restauratoriem mācot cieņu un mīlestību pret akmens mantojumu, spēju pašiem analizēt, spriest un uzņemties atbildību, un turēt augstu darba tikumu. Izaudzinot jauno paaudzi, Inta ir nesusi mūža ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā.
Intas Vītiņas pirmie pētījumi un praktiskie darbi restaurācijā aizsākās 1984.gadā, lai no sairšanas putekļos izglābtu XIII un XIX gs. Rīgas Doma krustejas akmens dekorus un lai Rīgas Brāļu kapu ansamblī apturētu strauji progresējošo Latvijas nacionālā ieža – Allažu šūnakmens sabrukšanu. Kopā ar saviem kolēģiem Silikātu tehnoloģijas speciālistiem no Rīgas Politehniskā institūta un speciālistiem no Zinātņu Akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūta Inta Vītiņa veica akmens materiālu, to korozijas procesu izpēti un dažādu konservācijas metožu pārbaudes. Tā tika izstrādātas Latvijā pirmās zinātniski pamatotās akmens konservācijas metodes un to piemērošana praksē ļāva apturēt akmens sabrukšanu Doma krustejā un uzsākt Brāļu kapu ansambļa šūnakmens atbilstošu restaurāciju. Apkopojot zinātniskajos pētījumos uzkrātās zināšanas ķīmijas nozarē, materiālmācībā, fizikāli/mehāniskajos un ķīmiskajos sairšanas procesos, Inta Vītiņa lika pamatakmeni Latvijas akmens materiālu konservācijai un zinātniskajai izpētei, akmens kultūras mantojuma vērtību izpratnei, starptautisko restaurācijas principu ievērošanai un zinātniski analītiskajai pieeju restaurācijas metožu izvēlē.
1995. gadā pēc 10 gadu praktiskās pieredzes restaurācijā, Inta Vītiņa kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes kolēģiem Silikātu materiālu institūtā izveidoja Akmens materiālu konservācijas un restaurācijas centru. Intas Vītiņas vadībā tika veikta izpēte un izstrādātas nostiprināšanas metodes sairstošiem akmens kalumiem, izstrādātas akmens attīrīšanas un atsāļošanas metodes korozijas produktu un sāļu notecējumu noņemšanai, izstrādātas restaurācijas rekomendācijas un sniegtas konsultācijas. Intas zinātniskā interese bija veltīta arī aizstājējmateriālu un mūrjavu sastāvu izstrādei, atjaunojot Latvijas restaurācijā senču amatniecības praksi, izmantojot dolomītkaļķu un kaļķu javas.
Intas Vītiņas zinātniskās darbības ietvaros tapis ievērojams skaits publikāciju un zinātnisko rakstu, kā arī regulāri starptautiskās konferencēs ziņots par akmens materiālu izpēti un restaurāciju Latvijā, publicēti vairāk nekā simts zinātniskie darbi, gan Latvijas Ķīmijā žurnālā, gan starptautiskos žurnālos visā pasaulē.
Savā aktīvajā darbībā Inta ne tikai veidoja un uzturēja pastāvīgu komunikāciju un sadarbību starp dažādu nozaru speciālistiem Latvijā, bet arī veicināja Latvijas restauratoru starptautisku sadarbību ar Baltijas, Ziemeļvalstu un citu valstu zinātniekiem un restauratoriem. Intas Vītiņas studenti aktīvi darbojas restaurācijas, izglītības, zinātnes, būvmateriālu ražošanas jomās, lai kur darba dzīve vestu, viņas studentiem vairs nekas nav par grūtu vai sarežģītu, jo Intas sniegtā ceļamaize dod spēku un izturību. Un grūtākā brīdī vienmēr pieejams bija Intas atbalsts, neskatoties uz zinātniskajiem darbiem pilno ikdienu un rūpēm par ģimeni, Intai vienmēr pietika laika pateikt laipnus un motivējošus vārdus saviem studentiem un kolēģiem.
Intas mūža darbs un mūsu mantojums - lai akmens (un Latvijas kultūras mantojums) dzīvo saules mūžu. No Intas atvadoties, mums saules mūža piemiņā paliek viņas gaišums, dzīves viedums un cieņa pret akmens restauratora arodu.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Intas Vītiņas radiniekiem, kolēģiem, draugiem un studentiem.
Latvijas Restauratoru biedrības valde
Foto no Ivetas Vītolas personiskā arhīva